Tswv Qhia Liab Tas Nkes hais txog Ntiv Ntsis Taw chaw tso siab, kev tawm rooj fiv Ntuj chaw nplij siab, thiab As Xias lub suab.

Tswv Qhia Liab Lus Is Tuam Tas Nkes hais txog lus nyob hauv hnub tim 29 lub 11 hlis 2025 tas los no.

Nyob hauv hnub tim 29 lub 11 hlis tas los no, Tswv Qhia Liab Tas Nkes ua tus sawv cev los hais lus rau cov tub xov xwm tuaj ntsig nug txog Kev Tso Siab Tawm Rooj Fiv Ntuj Loj nyob Pis Naas. Nws tsom txog lub ntuj tiam Ntiv Ntsis Taw, kev tawm rooj fiv Ntuj chaw nplij siab, thiab lub Rooj Sab Laj hais txog kev tshaj Ntuj Lus nyob As Xias zaum ib uas yuav deeg lub qab ntuj.

Lub rooj no yog muaj yawg Das Nias Lais Yas, thiab yawg Das Nias Laws, lub Ceeb Koom Txoos Pis Naas tus hau saib xyuas xov xwm ua tus coj cov tub xov xwm nyob thoob As Xias tuaj ntsig nug Tswv Qhia Liab txog lub siab ntseeg, cov txuj txheej tshiab, kev tshaj Ntuj Lus, thiab lub Koom Txoos nyob As Xias kev hloov.

“Lub Moo Zoo tsum haub tau cov neeg muaj peev xwm haub (influencer).”

Thaum cov tub xov xwm nug txog kev tso siab rau cov xwm kab sab (social media), cov txuj tshiab hais txog kab sab (internet technology), thiab tsav muaj laj lig uas neeg tsim tawm (AI) tias puas yuav pab txhim ntiaj teb lub siab ntseeg tau, mas Tswv Qhia Liab Tas Nkes tau xub muab cov lus hauv Rooj Ncauj Lus Vas Tis Kas Ob uas tau hais txog neeg lub tswv yim tsim tawm tias yog qhov nthuav txog Tswv Ntuj lub Tswv Yim tsim ntuj tsim teb.

“Thaum peb ntsia txhua tsav yam ntuj tsim teb raug, mas peb cav txog Huab Tais Tswv Ntuj. Tswv Ntuj lub tswv yim tsim tawm nyob hauv tib neeg lub laj lim tswv yim txawj ntse.” Tswv Qhia Liab Tas Nkes hais “Yam peb ntsib nyob hauv lub sim ceeb ntiv ntsis taw yog paj tshab. Ib yam li lwm yam paj tshab, peb tsum ua zoo txais lub paj tshab no.”

Muab piv rau lub neej, mas Tswv Qhia Tas Nkes nco txog xyoo 1980 thaum nws tseem ua tub kawm nyob rau As Mes Lis Kas teb, thaum ntawd ib xyoos nws tsuas tau kev hu xov tooj los nrog niam thiab txiv tham ob zaug, ib zaug mas yog ntev li peb fiab xwb, thiab tseem tsis yog ncaj qha rau niam txiv, tseem yog hla ntawm tus neeg txuas lus thiab. Nyob rau lub zim txwv no ib hnub peb sib tham sib txuas lus tau ntau lwm, peb tseem sib pom ntsej muag thiab. Cov txuj tshiab no pab kom kev nkag mus txog tej xov xwm ntaub ntawv muaj kev sib txig sib npaug thiab qhib ntau lub cib fim rau txoj kev kawm.

Tswv Qhia taw kom ras pom tias yam li lub rooj sau siab Kev Tawm Rooj Fiv Ntuj Loj no, nws tsis yog kev sib sau hauv yus lub cheeb tsam ntxiv, tab sis nws rais ua tas lub tuam teb kev sis au, vim muaj cov ntiv ntsis taw pab xa tawm mus.

Txawm zoo li ntawd los xij, cov txuj txheej tshiab zoo li rab ntaj ob sab ntse, muaj qhov zoo thiab qhov phem, yam li muaj kev nyiag keeb neeg, ntxeev tej xov xwm ntaub ntawv kom ua qhov cuav, kev ntxias ua luam, thiab cov zaj uas yog muab AI tsim tawm kom tau ntxias neeg lub siab lub ntsws mus rau qhov tsis zoo los tsim kev kub ntxhov rau kev tseev tsim. Tswv Qhia Liab hais ntsej muag luag ntxhi tab sis muaj kev txhawj xeeb nyob hauv nws lub suab, thaum nws hais tias muaj ib hnub nws pom tias muaj plaub tus Facebook yog siv tib lub npe zoo li nws lub, thiab nyob hauv cov Facebook ntawd pom cov xyam hais txog kev muag tshuaj pleev kom txhob mob qij txha, muag tshuaj yej, muag tshuab lim pa, thiab tseem muaj muag cov ntoo cuam kub thiab.

Tswv Qhia Liab Tas Nkes hais ntxiv tias kev txaus ntshai lwv tsis tau qhov muaj peev xwm ua tau. Peb nyuam qhuav ua hmoov kev tshaj Ntuj Lus nyob hauv ntiv ntsis taw thiab cov Kav Tos Liv muaj peev xwm haub tas. Muaj ib tug hauv cov neeg muaj peev xwm haub hais rau kuv tias txij hnub Vaj Qhia Fas Ntshis Kus tuag los mus txog hnub xav tau Vaj Qhia Les Os 14 ua tus saib xyuas lub Koom Txoos, mas muaj neeg sau nug txog lub siab ntseeg nyob hauv nws chav ntau txog ob plhom zaus.

Tswv Qhia Liab pom tias qhov ntawd zoo, tab sis nws kuj hais lo lus ntuas tias “Kuv nyiam nyiam hais rau cov muaj peev xwm haub tias ‘Koj tsum ua kom ruaj siab tau tias lub Moo Zoo haub tau koj. Cov muaj peev xwm haub, lawv tau lub zog haub los ntawm tej tus neeg los yog tej yam dab tsi.”

Kev tawm rooj fiv Ntuj npij neeg siab.

Thaum cov tub xov xwm hais kom Tswv Qhia Liab Tas Nkes hais ib lo lus txog Kev Tso Siab Tawm Roojo Fiv Ntuj Loj, mas nws teb lawv tias yog lo lus tias ‘Nplij neeg’.

Nws nthuav li no tias muaj neeg ntau txhiab leej hla teb chaws tuaj rxog Mas Les Xias, kom lawv tau thov Ntuj, mloog nkauj, kawm kev ntseeg, thiab npuab lub Koom Txoos. Qhov swm txheej tau txais no ua rau hnov sov siab, tsis yog ntiag tug xwb, tseem yog tas nrho sawv daws, yog ib yam txhib lub Koom Txoos nyob As Xuas tias Tswv Ntuj nrog nws haiv neeg taug kev ua ke, tab txawm nyob hauv kev tsis tiaj tus, kev sib cov nyom, thiab kev hloov mus sai.

“Ntaw kuv, mas Kev Tso Siab Tawm Rooj Fiv Ntuj Loj yog kev nplij neeg”, nws hais li vim qhov nws tau txais nyob hauv ob peb hnub no.

Tswv Qhia Liab Tas Nkes hais lus ncaj ncaj rau cov tub xov xwm hauv lub rooj xov xwm nyob Pis Naas, Mas Les Xias teb, hauv hnub tim 29 lub 11 hlis 2025.

Rooj sab laj kev tshaj Ntuj Lus nyob As Xias zaum tim Ib: Zaj lus thaum lub sij hawm los txog.

Yog muab xav rov mus txog lub rooj sab laj kev tshaj Ntuj Lus nyob As Xias zaum tim Ib uas tsa nyob hauv xyoo 2006 nyob Tsheej Maim, Thaib teb, mas Tswv Qhia Liab Tas Nkes tau piav txog kev npaj kom txhij, nrog rau tshawb nrhiav txog ‘kev piav txog tej yam hauv lub siab ntseeg’, tias kev piav Huab Tais Yes Xus zaj dab neeg tseem yog tus qauv tseem ceeb nyob hauv kev tshaj lub Moo Zoo.

Nws luag tawm los, thaum rov xav txog xyoo 2006 uas nws raug caw kom mus hais saum sam thiaj, tab sis nws tsis npaj PowerPoint mus qhib rau sawv daws saib raws. Yam nws npaj tseg mas yog cov lus yuav hais thiab phau ntawv me me nws cim tej yam cia rau hauv xwb. Yog vim qhov no, mas tus kav rooj sib tham thiaj li xub xub ceeb toom rau sawv daws tias “Tus yuav tham rau peb mloog txuas ntxiv, nws tsis muaj PowerPoint, mas ntshai nws cov lus tsis muaj zog thiab tsis muaj kuab pes tsawg.”

Txawm li cas los xij, kev piav dab neeg yog ib txog txoj hau kev tshaj Ntuj Lus, tau ua nplaim taws kis kom muaj kev sib tuav xam tseem ceeb nyob hauv pawg neeg lis txoj kab xwm tshaj Ntuj Lus thoob qab ntuj.

“Thaum ntawd, muaj tej tus kws txuj hais tias kev piav dab neeg yog maim kev tshaj Ntuj Lus los yog txi lo lus qhia cov poov keeb.” Nws hais li ntawd. “Peb ua tiag qhia kom pom tias qhov ntawd yog Huab Tais Yes Xus txoj kev, Huab Tais Yes Xus yog tus tub tshaj Ntuj Lus loj tshaj plaws uas Leej Txiv xa tuaj, thiab cov zaj no phim rau neeg As Xias.”

Ntau xyoo tom qab no, lub moo no tawm tseeb tuaj rau pom. Cov tsev qhia txuj Kav Tos Liv qib siab nyob tim Los Mas caw Tswv Qhia Liab Tas Nkes mus hais tib zaj lus xws li nws tau hais nyob hauv xyoo 2006. “Lawv hais tias ‘yog As Xias mas ntshai yog ib yam qub, tab sis ntawm peb mas yog yam tshiab.’”

Lub sij hawm ntawd, thiaj yog lub sij hawm qhia txog lub caij ntsiag tab sis ruaj khov rau lub swm txheej tshaj Ntuj Lus rau As Xias tias tau deeg mus rau lub Koom Txoos. “Koj ua siab ntev tos. Nws hla dhau As Xias teb tawm mus lawm.”

Lub Koom Txoos ntsia lawm tom ntej.

Nyob hauv peb zaj hau lus; cov txuj txheej tshiab, kev tawm rooj fiv Ntuj, thiab txoj kab xwm tshaj Ntuj Lus, mas Tswv Qhia Liab Tas Nkes taw kom pom tias lub Koom Txoos cog caj tob nyob hauv cov kab ke tab sis lub Koom Txoos kuj qhib txais lub neej lawm pem suab. Tab txawm yuav taug kev nyob hauv txoj hmoo los yuav pheej hmoo hauv lub ntuj ntiv ntsis taw, kev tso siab ntoj kev mus ua ke, los kev tshaj lub Moo Zoo, li cas los cov neeg ntseeg txoj kab xwm tshaj Ntuj Lus lub nplawv tseem zoo li qhov qub.

Tswv Qhia Liab Tas Nkes hais tias “Qoob loo muaj ntau. Thiab Huab Tais Yes Xus nrog peb mus kev ua ke.”