Pub lub caij nyoog rau kev thaj yeeb
Pub lub caij nyoog rau kev thaj yeeb.
Lub ntiaj teb tab tom poob nyob hauv tsov rog dua, thiab tsov rog no yuav nres tam sid. Dhau los lawm 5 hnub uas As Mes Lis Kas thiab His Xas Lais tua Is Laas teb, nyob hauv hnub tim 28 lub 2 hlis 2026. Kev tsis sib haum xeeb muaj txhab heev zuj zus, ces ua rau kev kub ntxhov ri mus thoob ntiaj teb. Muaj xov xwm tshaj tawm tias tus Txoov Tim Tswv TRAMP tso lus tua Is Laas teb, tab sis tsis tau txais lus pom zoo los ntawm lub rooj pwm tsav. Tsis tau tuav xam nrog lub Leej Haum Kuj thiab tsis tau txais kev txhawb nqa los ntawm cov teb chaw uas ib txwm koom tes nrog. Ua rau ntau lub teb chaws tsis txaus siab txog kev sib tua zaum no. Xyis Pas Yas tus thawj pwm tsav Pedro Sanchez hais tias : “Kev sib tua rog zaum no nrhiav tsis tau qhov laij thawj los pab, thiab teeb meem ntiaj teb tsis tuaj yeem daws tau, vim kev sib tsis sib haum xeeb thiab hoob pob.” Lub Leej Haum Kuj tus lwm thawj tswj uas yog António Guterres, kuj tsis txaus siab txog tej kev phem no ib yam. Nws hais tias tsis muaj lwm txoj kev xaiv, yog dhau ntawm kev daws teeb meem tsis sib haum xeeb raws ntiaj teb txoj cai.
Xov xwm tshaj tias As Mes Lis Kas thiab His Xais Lais ntsuj rog tau tua yawg Ayatollah Ali Khamenei uas yog Is Laas tus thawj coj tuag, thiab tseem muaj lwm tus thawj tub rog tuag nrog thiab. Kev sib tham thoob ntiaj teb feem ntau tsis txaus siab rau kev tua tus thawj coj lub xeev thiab lwm tus thawj tub rog. Lawv tau hais tias qhov no yog kev ua txhaum loj heev rau lub hwj chim thiab txoj cai thoob ntiaj teb. Kev siv hoob pob hluav taws tseem ua rau ib lub tsev kawm ntawv txheej qis hauv lub nroog Minab puas ntsoog tas. Ua rau neeg tuag 150 leej thiab raug mob coob kawg.
Cov neeg phem nyob ntiaj teb no puas tab tom mloog ? Nov yog leej twg li tsov rog ?
Muaj ze ntawm ib plhom tus neeg tawm los nyob hauv tej kev tsheb thiab lawv thov kom tso tseg kev sib tua tam sid. Tab sis cov xov xwm feem ntau kheev kheev tau txais lub zog los ntawm cov neeg muaj hwj chim uas lawv nrhiav txiaj ntsim qab hau. Ces ua rau tsis muaj kev tshaj tawm txog cov neeg tawm tsam txog kev kub ntxhov uas ri mus dav zuj zus nyob hauv xeev ntuj thiab kev tua tiv. Tsis muaj leej twg yeej ntsuj rog no thiab lub ntiaj teb tab tom poob nyob hauv kev tsis ruaj khov heev zuj zus. Kev mus kev hla teb chaws raug ncua tseg tas. Kev lag luam ntxhov quav niab. Kev ntshai dav zuj zus thiab tej lus nug tseem muaj. Leej twg yog tus txiav txim tias thaum ib lub teb chaws twg xav tua ib lub teb chaws twg, mas tua tau ywj siab ?
Lub Koom Haum lub zog Atomic Energy Agency nyob thoob ntiaj teb (IAEA), uas teeb tsa nyob hauv xyoo 1957 tom qab cov xwm txheej nyob Hiroshima thiab Nagasaki. Lub hom phiaj yog npaj los tiv thaiv kev ua tsov rog, tab sis tsis muaj leej twg quav ntsej txog. Lub Koom Haum tshawb fawb txog kev thaj yeeb thoob ntiaj teb Stockholm (SIPRI), tseem ua kom pom tias kev siv nyiaj rau tub rog thiab kev tau nyiaj ntawm riam phom nce siab hauv lub caij muaj kev tsis sib haum xeeb. Tsov rog yog kev lag luam uas khwv tau nyiaj ntau tshaj. Vaj Qhia Fas Ntshis Kus tau tiv ‘tej kab lis kev cai ntawm kev tuag’ no heev kawg. Nws tau hais cov lus no nyob hauv As Mes Lis Kas lub rooj pwm tsav Congress xyoo 2015. Nws nug tias vim li cas cov riam phom tua neeg thiaj raug muag rau cov neeg tsim kom muaj kev txom nyem ? Vaj Qhia cov lus teb meej tseeb kawg. “Nyiaj yog nyiaj lo ntshav.” Nws thov kom cov thawj coj tig los sib haum xeeb thiab tso tseg kev ua luam riam phom.
Hauv Vaj Qhia Fas Ntshis Kus tsab ntawv Fratelli Tutti xyoo 2020, muaj ib feem nws tau hais txog ‘tsov rog tsis ncaj ncees.’ Nws tshaj tias tsov rog yog kev tseev tsim thiab tib neeg kev ncaj ncees qhov puas tsuaj. Tsov rog yuav muaj ntau dua tej txiaj ntsim qab hau uas xav tias yuav tau txais, thiab peb tsis xav tias tsov rog yog kev tawm ntxiv mus. Nws hais meej tias ‘txhob pub kom muaj tsov rov ntxiv.’
Vaj Qhia Leo 14 rov hais cov lus thov no nyob hauv tsab ntawv Angelus zaum kawg nkaus. Nws hais tias : “Kev thaj yeeb tsis yog tshwm sim los ntawm kev tso hem thawj los yog riam phom, tab sis yog los ntawm kev sib tham muaj laij thawj thiab paub txog qhov phem qhov zoo uas yus ua.”
Thaum nrog cov tub xov xwm sib tham, mas nws hais tias : “Peb yuav tsum thov Ntuj rau kev thaj yeeb thiab ua hauj lwm rau kev thaj yeeb. Vim kev sib ntxub hauv lub ntiaj teb muaj txhab ntxiv ua ntu zus.” Ntsuj tsov rog no yuav tso tseg tam sid, vim kev thaj yeeb tsis yog qhov tsis muaj zog. Nws yog kev ncaj ncees, nws yog tib txoj kev uas yuav tshais ruam mus tom ntej. Txhob tos kom txog thaum muaj kev puas tsuaj thiaj mam daws kho. Peb yuav tsum nqis tes cheem tsov rog tam sim no kom sai.