Cov Suav Kav Tos Liv thiab tus Vaj Qhia As Mes Lis Kas

Xov xwm nyob Suav teb hais txog kev xaiv tsa Vaj Qhia, uas tawm nyob hauv lub teb chaws raws li tej xov xwm tshaj tias ; yog tus yeeb ncuab khav theeb tshaj Suav. Txawm li cas kuj xij, kev ntsia pom dav dav ntawm cov neeg ntseeg Suav thiab Vaj Qhia LEO 14, rov ua kom pom tias : kev ntseeg yog kev ywj pheej. Thiab cov neeg Suav yuav tsis txais kev ntseeg, yog tias lawv tsis tau txais kev qhuab qhua thiab daws tso tus kheej ntawm kev chim siab hauv lub teb chaws uas yuav muaj ntxiv.    

Cov neeg ntseeg Suav kuj xav tsis thoob thiab zoo siab rau kev xaiv tsa tus Vaj Qhia tshiab ib yam. Yog qhov tsis muaj qab hau uas yuav zais qhov tseeb thiab lub tswv yim geopolitics uas muaj ua ntej lawm. Lawv xav tias roj ntsha ntawm Vaj Qhia yuav muaj txiaj ntsim qab hau rau Suav yav tom ntej li cas ? Tab sis nyob hauv qhov no lub Koom Txoos Suav yog kev ywj pheej. Tsis muaj leej twg tawm tswv yim hais txog zaj no. Muaj ib tug Txiv Plig hais tias : “Kuv tsis paub tias yav tag los puas tau muaj dua Vaj Qhia As Mes Lis Kas los tsis muaj.” 

Muaj ib tug poj niam hais tias : “Kuv hais tsis tau qhia koj tias lwm tus yog tuaj qhov twg tuaj.” Muaj tseeb tias lo lus nug txog zaj “geopolitics” muaj kawg thiab tseeb kawg nyob hauv txhua tus. Tab sis kev ua neeg ntseeg nyob Suav teb, yog qhov paub meej tseeb tias yeej muaj kev chim siab nyob hauv txoj cai koom tshaj lawm.